Annabelle Stephenson
Virtuālās realitātes (VR) sistēmas piedāvā lietotājiem plašu lietojumu klāstu, un viens no visbiežāk sastopamajiem un noderīgākajiem ir roku mijiedarbība. Tomēr jaunā studija, ko veica Konkordijas universitātes pētnieki, atklāj, ka personīgās preferences vēl aizvien spēlē nozīmīgu lomu šīs tehnoloģijas pieņemšanā, neskatoties uz tās kopējo ietekmi uz veiktspēju.
Prezentēts Starptautiskajā jauktās un paplašinātās realitātes simpozijā (ISMAR) 2020. gada oktobrī, pētījums iepazīstināja ar eksperimentu rezultātiem, kur dalībnieki veica atkārtotas uzdevums virtuālajā Perdu Universitātes klucīšu testā (PPT).
PPT plaši tiek izmantots kā terapeitisks līdzeklis pacientiem, kuri ir pieredzējuši neiroloģisku bojājumu, piemēram, insults. Tā mērķis ir uzlabot gan vispārējās, gan smalkās motorikas prasmes.
Aprīkoti ar VR brillēm, dalībniekiem tika dots uzdevums paķert virtuālos objektus un novietot tos atverēs pēc iespējas ātrāk un precīzāk. Variācijas ietverēja gan lietošanu ar dominējošo roku, nedominējošo roku, gan abām rokām, gan montāžas uzdevumus.
Uzdevumi tika atkārtoti trīs dažādos apstākļos. Pirmajā apstāklī dalībnieka virtuālā roka bija necauruma, kas nozīmē, ka viņi nevarēja redzēt cauri tai. Otrajā apstāklī roku kontūrs bija redzams, bet pati roka bija caurlaidīga. Visbeidzot, trešajā apstāklī roka pazuda pēc objekta paņemšanas.
Tika ierakstīti mērījumi, piemēram, ilgums, pauzes, kustības laiks, ceļa garums, lineārā ātrums, leņķis un leņķiskā ātrums.
Rezultāti parādīja, ka necauruma rokas paveica uzdevumus ievērojami lēnāk. Lietotāji izrādīja vairāk pirkstu sašaurināšanu un pabeidza mazāk uzdevumu salīdzinājumā ar to laiku, kad roka nebija redzama.
Nevis, izmantojot citātu, varētu aprakstīt, ka necauruma rokas vizualizācija kavēja dalībnieku veiktspēju un samazināja to efektivitāti precīzu roku kustību veikšanā. Turpretī caurlaidīgi vai pazūdori rokas vizuālie elementi varētu būt noderīgi efektīgākām un efektīvākām medicīniskām lietojumprogrammām VR vidē.
Tomēr ne visi dalībnieki nodevuši necaurspīdīgās rokas vizualizāciju. Pārsteidzoši, 10 dalībnieki izvēlējās caurspīdīgu roku, kamēr septiņi izvēlējās necaurspīdīgu roku. Citi septiņi izvēlējās pazūdošo roku.
Bieži uzdotie jautājumi:
1. Kādi ir daži lietojumi, ko piedāvā VR sistēmas?
VR sistēmas lietotājiem piedāvā dažādus lietojumus, ieskaitot roku mijiedarbību.
2. Kāds ir Perdu Universitātes klucīšu tests (PPT) virtuālajā realitātē?
Perdu Universitātes klucīšu tests (PPT) mērķis ir uzlabot gan vispārējās, gan smalkās motorikas prasmes, it sevišķi terapijā ar neiroloģiski traucētiem pacientiem.
3. Kādus dažādos roku redzamības apstākļus izpētīja eksperiments?
Eksperiments izpētīja trīs dažādus apstākļus: necaurspīdīgu roku, caurspīdīgu roku un roku, kas pazūd pēc objekta paņemšanas.
4. Kādi mērījumi tika veikti eksperimenta laikā?
Tika ierakstīti mērījumi, piemēram, ilgums, pauzes, kustības laiks, ceļa garums, lineārā ātrums, leņķis un leņķiskā ātrums.
5. Kādas secinājumus var izdarīt no eksperimenta rezultātiem?
Necaurspīdīgas rokas veica uzdevumus lēnāk, ar samazinātu precizitāti un palielinātu pirkstu sašaurināšanos salīdzinājumā ar caurspīdīgām rokām. Tomēr ne visi dalībnieki izvēlējās necaurspīdīgu roku vizualizāciju. Daži dalībnieki izvēlējās caurspīdīgu vai pazūdošu roku vizuālos elementus.
Definīcijas:
1. Virtuālā realitāte (VR) – datora radīta vide, kas simulē lietotāja klātbūtni un ļauj mijiedarboties ar simulēto vidi, izmantojot sajūtas, piemēram, redzi un dzirdi.
2. Perdu Universitātes klucīšu tests (PPT) – tests, kas tiek izmantots, lai novērtētu motorikas prasmes un roku kustību precizitāti.
3. Neiroloģisks bojājums – bojājumi nervu sistēmā, kas var izraisīt kustību un sajūtu deficītus.
Ieteicamie saistītie resursi:
1. Konkordijas universitāte
2. Starptautiskais Jauktās un Paplašinātās Realitātes Simpozijs (ISMAR)
