Annabelle Stephenson
Netikšīgā griezienā ir atklāts, ka pusvadītāju izgatavotājs AMD apsvēris NVidia iegādi 2000. gadu sākumā. Lai arī NVidia tagad ir pazīstama ar savu dominanci GPU tirgū un stipro pozīciju AI čipu industrijā, galds varētu būt izmainījies, ja darījums būtu bijis veiksmīgs.
Bijušais AMD darbinieks Hemant Mohapatra nesen dalījās ar šīs aizraujošās stāsts atklājumiem tiešsaistes platformā. Kā 90. gadu tehnoloģiju entuziasts, viņa detalizētais apraksts lasot bija aizraujoša pieredze. Ir interesanti iedomāties, cik atšķirīgs būtu tehnoloģiju ainava, ja NVidia būtu kļuvusi par AMD daļu.
Viena no galvenajām iemesliem, kādēļ iegāde nenotika, bija NVidia izpilddirektora Jensensa Huanga vēlme uzņēmumam palikt viņa vadībā. Diemžēl šis bija viņa nekompromisais nosacījums. Mohapatra skaidroja: “Tagad, kad NVidias tirgus kapitālizācija ir tālu pārsniedzusi AMD un Intel, tas ir interesants stāsts. Manā laikā AMD 2000. gadu vidū un beigās, kur strādāju CPU/APU/GPU dizaina jomā, bija neiedomājami, ka AMD varētu pārspēt Intel tirgus kapitalizācijā (ko mēs paveicām 2020. gadā!) un ka NVidia varētu izceļas abu priekšā.”
Izrādās, ka AMD bija ļoti tuvu darījuma noslēgšanai, taču Huanga iestāšanās par AMD pēckoncerna toreizējo izpilddirektoru Hektoru Ruīzu, jauns uzņēmuma vadītājs, novērsa sarunas. Šī lēmuma sekas bija tālejošas abiem uzņēmumiem.
Atpakaļ skatoties, ir skaidrs, ka kāds AMD darbinieks labi saprata GPU nākotnes potenciālu. Tomēr viņu redzējums bija nepilnīgs, un viņi nespēja atpazīt, cik lielu ietekmi NVidia dos turpmāk. Toreiz NVidia bija pazīstama galvenokārt ar savām CPU mazo tirgotāju jomā, fokusējoties uz CUDA tehnoloģiju. AMD, savukārt, bija stiprs atbalstītājs OpenGL. Konflikts starp abām platformām spēlēja lomu neveiksmīgajā iegādē.
Jensena Huanga ilgtermiņa stratēģija apvienot cieto un mīksto programmatūru, kas līdzinājās “Apple” pieejai, beigās lika viņam noraidīt darījumu, ja vien viņam nebūs dota iespēja vadīt kopīgo uzņēmumu. AMD šaubījās, un šī momentējā neizlēmība bija punkts, kurā viņu nākotnes ceļi neatgriezeniski atšķīrās.
Lai arī iegāde nekad nerealizējās, šī aizmirstā nodaļa AMD un NVidia vēsturē kalpo kā atgādinājums, cik tuvas tehnoloģiju nozare bija revolucionāram apvienojumam. No šo bēdīgo dienu mācībām turpina ietekmēt lēmumu pieņemšanu pusvadītāju strauji mainīgajā pasaulē.
1. Galvenie jautājumi:
– Kāda būtu bijusi ietekme, ja AMD būtu iegādājusi NVidia?
– Kādi bija galvenie iemesli, kāpēc iegāde nenotika?
– Kādas bija AMD un NVidia stratēģijas un tehnoloģijas atšķirības to laikā?
– Kā šis lēmums ietekmēja abu uzņēmumu nākotnes trajektorijas?
2. Svarīgi fakti:
– Potenciālā iegāde notika 2000. gadu sākumā.
– NVidias izpilddirektora Jensena Huanga vēlme palikt uzņēmuma vadībā bija nekompromisais nosacījums.
– AMD bija ļoti tuvu darījuma noslēgšanai, bet Huanga prasība nomainīt Hektoru Ruīzu par apvienotās uzņēmuma izpilddirektoru apturēja sarunas.
– AMD un NVidia bija ar dažādām stratēģijām, kur NVidia fokusējās uz CPU mazajiem tirgotājiem un CUDA tehnoloģiju, tajā pašā laikā AMD atbalstīja OpenGL.
– Jensen Huanga ilgtermiņa stratēģija par cieto un mīksto programmatūru ietekmēja viņa darījuma noraidīšanu, ja vien viņš nebūtu varēja vadīt kopīgo uzņēmumu.
– Neveiksmīgā iegāde kalpo kā nozīmīga nodaļa gan AMD, gan NVidia vēsturē.
3. Galvenās izaicinājumi vai kontroversijas:
– Konflikts starp dažādajām platformām un tehnoloģijām AMD un NVidia spēlēja lomu neveiksmīgajā iegādē.
– Lēmums prioritizēt vadības amata saglabāšanu varēja kavēt potenciālo apvienošanos.
4. Priekšrocības:
– Iegāde būtu varējusi ievērojami ietekmēt tehnoloģiju nozari, iespējams mainot GPU tirgus un AI čipu industrijas ainavu.
– Apvienojot AMD un NVidia stiprās puses, būtu varējis radīt spēcīgu konkurentu citiem pusvadītāju gigantiem.
5. Trūkumi:
– Konflikts starp AMD un NVidia platformām un tehnoloģijām varēja radīt izaicinājumus produktu un stratēģiju integrēšanā.
– Vēlme saglabāt vadības amatus varēja kavēt sadarbību un lēmumu pieņemšanu apvienotajā uzņēmumā.
