Annabelle StephensonVēlīnas iniciatīvas nodokļot oglekļa emisijas Austrālijā par 100 miljardu dolāru vērtībā ir izcēlējušas intensīvas diskusijas politikas un ekonomikas lokā. Šī ierosme, kas nāk no Superjūra institūta un kuru atbalsta Ross Garnauts un Rods Sims, cenšas ieviest ikgadēju nodokli līdz 2030. gadam par Austrālijas emisijām no zemes dzīlēm esošiem minerāliem un importētajiem precēm. No šā nodokļa gūtais ienākums paredzēts, lai atbalstītu nozīmīgu ekonomisku transformāciju.
Vienošanās parāda, ka alternatīvi nodokļu pieejas var mainīt vides politiku ainavu, nemazinot konkurētspēju uzņēmumiem.
Garnauts un Sims ierosina, ka šo nodokļu ieņēmumus vajadzētu novirzīt, lai subsīdētu energijas izmaksas patērētājiem un nozarēm, kas atkarīgas no atjaunojamās enerģijas avotiem, ko izvēlējusies valdība. Tomēr pirms šāda nodokļa un subsīdiju sistēmas ieviešanas ir nepieciešama pienācīga sagatavošanās un jaunu nozaru attīstība, lai aizstātu esošās Austrālijas eksporta nozares.
Superjūra institūta ierosinātās stratēģijas var apdraudēt Austrālijas labklājību strauji mainīgajā globālajā vidē. Pirms šādu transformējošu pasākumu īstenošanas nepieciešama uzmanīga attiecīgo darbību novērtēšana, lai labāk izvietotu valsti nākotnes desmitgadēs.
Bieži uzdotie jautājumi
1. Kādu priekšlikumu sniedz Superjūra institūts?
Superjūra institūts piedāvā ieviest ikgadēju nodokli 100 miljardu dolāru vērtībā līdz 2030. gadam par Austrālijas emisijām no zemes dzīlēm esošiem minerāliem un importētajām precēm. No šī nodokļa ienākumi tiks izmantoti, lai veicinātu dziļu ekonomisku pārmaiņu.
2. Kāpēc tāda nodokļa veids nav īstenots nevienā citā valstī?
Austrālijas eksportētājus nodokļot, pamatojoties uz emisijām, ko rada eksportējošo valstu, neīsteno citur, jo tas var samazināt Austrālijas eksportētāju konkurētspēju.
3. Kādi ir ieteikumi attiecībā uz nodokļu ieņēmumu izmantošanu?
Garnauts un Sims ierosina, ka nodokļa ieņēmumus vajadzētu izmantot, lai subsīdētu energijas izmaksas patērētājiem valstī un nozarēm, kas atkarīgas no atjaunojamās enerģijas avotiem, ko izvēlas valdība.
4. Kādas varētu būt sekas, ieviešot augstu nodokli?
Tik liela nodokļa ieviešana traucētu galveno Austrālijas eksporta nozaru rentabilitāti, kas var novest pie eksporta apjoma samazināšanas un Austrālijas eksportētāju konkurētspējas samazināšanās.
5. Kā nodokļu ieviešana ietekmētu inflāciju?
Reveniju samazināšanās no fosilā kurina eksporta un palielināti importa apjomi jaunu ekoloģisku nozaru izveidei var novest pie straujas Austrālijas dolāra vērtības krituma, potenciāli izraisot inflāciju.
6. Kāpēc Austrālijas dolāra vērtība ietekmētu iespēju palielināt procentu likmes?
Austrālijas dolāra vērtības samazināšanās un inflācija var prasīt procentu likmju palielināšanu, nevis samazināšanu.
7. Kādēļ jaunas nozares būtu jāattīsta pakāpeniski?
Jaunu nozaru attīstība, balstoties uz atjaunojamās enerģijas avotiem, prasa nozīmīgus finanšu ieguldījumus un prasmes, kas nav viegli pieejamas. Esošo eksporta nozaru izjaukšana pirms jauno paplašināšanas var izrādīties kļūda.
8. Kādas ir potenciālās riska saistības ar jaunu ekoloģisku nozaru izveidi?
Noteikt, kuras nozares būs labākās Austrālijai un radīs eksporta ieņēmumus, paliek nepastāvīgi, jo tas ir atkarīgs no pasaules pieprasījuma pēc vides draudzīgiem produktiem. Lēmumu, kura nozare būs konkurences priekšrocība, nevajadzētu pieņemt valdībai vai nozares lobistiem, bet jāatstāj tirgum.
9. Kādas varētu būt sekas, ieviešot eksporta nodokli?
Pastāv iespēja, ka Austrālijas eksportu varētu aizstāt ar zemākas kvalitātes un lielākām emisijām degvielām no iekšzemes avotiem Ķīnā, Indijā un Austrālijas konkurentos. Tā rezultātā nodokļa dēļ sasniegtais globālo oglekļa dioksīda emisiju samazinājums var nebūt ievērojams.
Lai iegūtu papildu informāciju, varat apmeklēt [Austrālijas Vides departamentu](#) un [Austrāliju – Nacionālo ieguldījumu un tirdzniecības veicināšanas aģentūru](#).
The source of the article is from the blog combopop.com.br
